Ezerzeme – Latgale
Vasara ir atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Vasarā burtiski gaiss virmo, viss briest un zaļo, katra lapiņa, katra smilga dejo vēja dejā un daba ir pašā pilnbriedā. Gribas tvert katru saulrietu, katru silto vakaru, ūdens un meža šalkoņu, kā arī ceļot, iepazīt un sajust.
Laikā, kad pasaule ir mainījusies, MARENCE komanda dalās ar vietām un lietām, ko izjust te pat Latvijā un saka – ejiet dabā un ceļojiet te pat Latvijā! Šis raksts nepretendē uz profesionālu ceļojumu apskatu, bet te būs mūsu pieredze un mūsu sajūtas, jo katru pirmdienu MARENCE birojā kolēģi dalās ar saviem brīvdienu piedzīvojumiem un vietām, ko Latvijā redzējuši. Mums šķita, ka mums ar to ir jāpadalās ar Jums.
Iedalīsim šo rakstu sēriju 4 daļās, veltot katram novadam atsevišķu bloga rakstu.
LATGALE (Latgales reģions ietver daļas no kultūrvēsturiskajiem Latgales un Sēlijas novadiem). Protams, ka pirmais bloga raksts tapis par Latgali, jo mūsu kosmētikas unikalitāte slēpjas faktā, ka katrā produktā ir saldūdens zaļo dūņu ekstrakts, kurš tiek iegūts Latgalē, Rāznas Nacionālā parkā esošajā ezerā.
Stāsta un raksta mūsu kolēģe Kristiāna:
“Pirms rakstu par vietām, kuras palikušas sirdī, kuras ieteiktu piedzīvot citiem, minēšu savas pārdomas par Latgali. Pēdējo reizi tā kārtīgi izbraukāju Latgali pirms 15 gadiem. Pa šiem gadiem, manuprāt, Latgale ir daudz, daudz attīstījusies – ir plašs tūrisma piedāvājuma klāsts, daudz viesu mājas un pat ekskluzīvās viesnīcas, dažādi kultūras centri un kādi Latgalē ir ceļi?….jā, ceļi ir labāki kā citos novados. Kaut arī ir redzamas pamestas lauku mājas, tomēr man gadījās redzēt sakoptas lauku sētas, restaurētas muižas, ierīkotas modernas kafejnīcas un tūristu uzņemšanas zāles. Jāsaka, ka nedaudz Latgale ar šo ir zaudējusi savu autentiskumu, BET – kas meklē un gribēs to saskatīt, tas to izjutīs līdz sirds dziļumiem. Latgaļiem ir plašas, siltas un viesmīlīgas sirdis, bet kā jau mums visiem latviešiem – ziemeļnieku atturīgais gēns ir mūsu asinīs, tāpēc mans ieteikums ir iet ar atvērtu un laipnu sirdi un tad Tev visas durvis atvērsies. Mums neskaitāmas reizes gadījās piedzīvot tik īstus, neplānotus, skaistus brīžus tikai tāpēc, ka paši gājām iekšā, paši uzrunājām, paši jautājām… Tāpat bieži braucām, kur “acis rādīja” un kā kartē ieraudzījām zilu pleķīti (lasīt – ezeru), tā braucām tik klāt – tā piemēram, interesantākos stāstus dzirdējām uzrunājot vietējos sēžot un dzerot alu pie vietējā veikala, daudz interesantu vietu norādes, kur dabas skaistumu nevarējām beigt apbrīnot, ieguvām no veikala pārdevējas, mēs pilnīgi nejauši noklausījāmies folkloras kopas “Upīte” koncertu vietējā kultūras namā, mēs pilnīgi nejauši dabūjām nogaršot šmakovku un tikko no maizes krāsns izceltu maizīti, kura burtiski kusa mutē, nonācām tik daudzu, skaistu ezeru krastos….
Kā jau minēju, mūsu ceļojums nebija strikti izplānots un vadījāmies pēc sajūtām. Te dažas vietas, kuras izcelt.
RĀZNAS NACIONĀLAIS PARKS
Mūsu dūņu ieguves vieta ir tieši šeit, kuru jau biju agrāk apciemojusi, bet šoreiz gribējās izstaigāt parku, pastaigu takas ap ezeru, piesēst un ieklausīties dabā. Pārliecinoši varu teikt, ka Rāznas Nacionālais parks ir vieta, kur iepazīt Latgales – zilo ezeru zemes – dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, izbaudīt dabas skaistumu, novērtēt latgaliešu viesmīlību, izzināt paaudzēs izlolotu amatu prasmes un tradīcijas.
Teritorijā ir vairāki ezeri. Rāznas ezers ir lielākais ezers Latvijā ar skaistām smilšainām pludmalēm, tādēļ tas tiek dēvēts arī par Latgales jūru. Unikāls ir arī Ežezers – salām bagātākais Latvijas ezers (33–36 salas). Skaists skats uz ezeru atklājas no Tolstovkas kalna.
Rāznas Nacionālajā pakā atrodas trešais augstākais paugurs Latvijā – Lielais Liepukalns (289m v.j.l.). Zilo ezeru zemes ainavu šeit var skatīties no 34 metrus augstā skatu torņa.
Rāznas ezeram blakus esošā Mākoņkalna (248m v.j.l.) virsotnē vēl saglabājušās Livonijas ordeņa 13. gadsimtā pils fragmenti.
Mēs apbraucām ar auto apkārt visam Rāznas ezeram. Ir izstrādāti arī velomaršruti un pieejama arī buru jahta (https://buruguru.lv/), ar kuru var izbaudīt atpūtu vienā no skaistākajām Rāznas vietām – salām bagātajā Čornajas līcī, no kura paveras skats uz Rāznas ezeru ar kalniem pretējā krastā. Braucot ar auto, mums sanāca nobraukt apmēram 40km. Nacionālā parka teritorijā iesaku Andrupenes purva taku, Akmeņu taku, kas ir apmēram 3km gara, vecticībnieku lūgšanas namu – ļoti skaista zaļa, koka baznīca. Paši šajā apkārtnē nakts mājas nemeklējām, bet zinu, ka daudzi izmanto kempingu Rāznas ezerkrasti (http://www.raznasezerkrasti.lv/).
LŪZNAVAS MUIŽA
Mani pilnīgi apbūra šī muiža – Latgales jūgendstila pērle. Manuprāt, veikta ļoti gaumīga un skaista restaurācija. Liels prieks, ka muiža ir palikusi Rēzeknes novada pašvaldības īpašumā. Pašreiz te notiek dažādi kultūras, mūzikas, izglītojoši u.c. pasākumi. Apkārt muižai ir iespaidīgs parks (23,7ha) – tāds mežonīgs un ļoti skaists ar 2,6 ha lielu 7 dīķu sistēmu. Pašreiz parkā ir renovēts ~1 km garš tūristu pastaigu celiņš. Noteikti iesaku apmeklēt šo muižu un ieteikums – pirms brauc, ielūkojies viņu pasākumu programmā, jo tā ir samērā plaša (http://www.luznavasmuiza.lv/).
LUDZA
Vai zināji, ka Ludza ir senākā Latvijas pilsēta? Pirmo reizi Ludzas vārds rakstiskos avotos minēts 1177. gadā. Ludza pilnīgi mani apbūra ar savu šarmu, saviem pakalniem, pilsdrupām, Mazo un Lielo Ludzas ezeru, Ludzas vecpilsētu ar šaurajām pilsētas ieliņām, 19. gs. koka un ķieģeļu namiem.
Izstaigājot Ludzas vecpilsētu, aizejiet uz Livonijas ordeņa pilsdrupām, no kura paveras skats uz Lielo un Mazo Ludzas ezeru. Aizejiet arī uz Ludzas Novadpētniecības muzeju, kur pārvestas un rekonstruētas latgaļu mājas, Austrumlatgales kultūras mantojums no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, Latgales dabas bagātības un īpatnības. Iegājām arī Ludzas Amatnieku centrā, kur tieši strādāja latgaļu amatnieki un ir apskatāma interesanta novada meistaru darbu ekspozīcija. Mēs laicīgi nepieteicām, bet zinu, ka daudzi šeit rezervē latgaļu tradicionālās pusdienas.
AGLONA UN TĀS APKĀRTNE
Protams, iebraucām Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilikā. Te laikam komentāri lieki.
Gribu ieteikt te pat Aglonā Maizes muzeju, kurš pat nav kā muzejs, bet vesels piedzīvojums, izrāde, kur pats esi kļuvis par aktieri. Ieteikums – ļoti laicīgi jāpiesaka laiks, lai tur tiktu. Muzeja saimniece Vija Kudiņa ar visu sirdi godā ceļ Latgaļu tradīcijas un stāsta ne tikai par maizes cepšanu, graudu pārstrādi, abrām utt., bet ļoti atraktīvā veidā iepazīstina ar Latgali. Saimniece mūs sagaida latgaliešu tautas tērpā, ar latgaliešu tautas dziesmām un latgalisku uzrunu, kur saruna sākas ar rudzu graudu atpazīšanu un izgaršošanu. Vēlāk tiekam cienāti ar tradicionāliem ēdieniem, šmakovku, dziedam un smejamies par saimnieces stāstiem. Šis bija vesels piedzīvojums un noteikti, noteikti iesaku šo izbaudīt.
ČERTOKA EZERS
Apmēram 11km no Aglonas atrodas Čertoka ezers jeb Velnezers. Interesanti, ka šis ezers piesaista tik daudzus tūristus, jo it kā nekas īpašs – neliels ezers meža vidū un plašu koka terasi, kas vērsta pret ezeru. Ilgu laiku uz ezeru nebija nekādu norāžu, lai tūristi to mazāk apmeklētu. Taču cilvēku vēlmi ieraudzīt ezeru tas nemazināja, un nu tas kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Aglonas novadā.
Kas tas tik īpašs ir šajā ezerā – pēc internetā izlasāmās informācijas uzzinu, ka zinātnieki, kas pētījuši ezeru, šeit atklāja rodona gāzi, kas lielā mērā izskaidro dzīvības trūkumu ezerā – gāze ir radioaktīva. Ezerā netiekot manītas zivis. Arī pašā ezerā nemīt liela augu daudzveidība. Čertokam esot paša velna sviedru smaka, tāpēc ūdenstilpnes tuvumā nemana arī nevienu putnu. Kopumā par Čertoka ezeru jeb Velnezeru apkārtējie iedzīvotāji zina stāstīt daudz un dažādus nostāstus. Ezera apkārtnē nekad neesot dzīvojuši cilvēki, jo tie pie ezera nevar ilgstoši uzturēties. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, ezerā nedrīkst peldēties, jo var noslīkt, ka no ezera tiek izstarota negatīva enerģija utt.
RĒZEKNE
Rēzeknē iesakām uzkāpt pilskalnā, kur ir vecās pils drupas un no kura paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas daļu, kā arī uz modernās arhitektūras pērli – radošo pakalpojumu centru “Zeimuļs” (ļoti interesanta arhitektūra – ēka it kā uzcelta ar kājām gaisā, ar asām šķautnēm, interesantiem izbīdījumiem). Iebraucam Latgales vēstniecībā GORS, kas ir vieta, kas rada un vēsta Latgales stāstu. Iespaidīga ēka un noteikti apskates vērta.
PREIĻI
Ceļojot kopā ar bērniem iesaku iebraukt Preiļos uz leļļu muzeju. Lelles ir izvietotas dažādos interjeros, katrai lellei ir savs stāsts un tapšanas vēsture. Tiešām ļoti skaista un gaumīga ekspozīcija un, protams, bērnu sajūsmu izsauca iespēja pārģērbties dažādos tēlos. Iesaku apskatīt arī Preiļu muižu un parku.
DAUGAVAS LOKI
Pirms Daugavpils (Naujenes – Krāslavas posmā) ir dabas parks “Daugavas loki”. Iesaku aizbraukt uz Naujenes pagastā esošo Vasargelišķu skatu torni, kurš ir 21m augsts. Skatu tornī, no putna lidojuma augstuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Apmeklētāji no tā var redzēt Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti. No skatu torņa līdz Daugavpilij ir apmēram 30min.brauciens.
(foto www.visitdaugavpils.lv)
DAUGAVPILS
Protams, iebraucām arī lielākajā Latgales pilsētā – Daugavpilī. Ir jau vakars un izlemjam, ka laiks pietiks tikai Daugavpils cietokšņa apskatei. Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis un tas ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem – tas ir kā pilsētas mikrorajons, līdz ar to tas ir atvērts apmeklējumam 24h diennaktī. Te ir Marka Rotko mākslas centrs, kurš ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas un kultūras centrs, te ir dažādas radošās darbnīcas utt.
(foto www.visitdaugavpils.lv)
VIĻAKA
Skaista neliela pilsēta ar cēlu, ļoti iespaidīgu Viļakas katoļu baznīcu. Iesaku iznomāt supus pie Viļakas ezera un aizpeldēt uz salu ezera vidū, kas ir 1,8 ha liela un uz tās joprojām saglabājušies fragmenti no Marienhauzenas pils, kura celta 1293. gadā sabrukušā cietokšņa vietā. Vai arī līdz Viļakas ezera salai var nokļūt pa garāko pontonu tiltu Latvijā (144m), kurš tikai šogad tika izveidots. Ļoti interesanta sajūta iet 144m “pa ezeru”. Uz salas ezera vidū ir izveidota pastaigu taka 442 metru garumā. Ir uzstādītas gan koka laipas ar atpūtas “kabatiņu”, gan laivu piestātne un informatīvie stendi. Apmēram 6km attālumā no Viļakas atrodas kultūrvēsturiskā lauku sēta “Vēršukalns”. Mūs laipni sagaida saimnieks un izrāda saimniecību, kurā ir saimes ēka, kurā tiek cepta pasakaini garšīga maize un kurā tiek uzņemti ekskursanti, lai izbaudītu īstu latgaliešu ēdienu. Blakus ir arī ēka, kurā eksponēti latgaļu amatnieku darbi. Maza piebilde un padoms – Latgalē nevienā ēstuvē netika piedāvāti tradicionālie ēdieni. Sapratām – lai tos izbaudītu, ir atsevišķi jāpiesakās kādā no piedāvātajām lauku sētām, kā piemēram, viena no tām ir Vēršukalna saimniecība, jau pieminētais Maizes muzejs Aglonā, Ludzas amatnieku centrā u.c. Arī šmakovku (latgaliešu „šņabītis”) iedos nogaršot un, manuprāt, ņemot vērā latgaļu saimnieku atraktīvo un izsmeļošo stāstījumu, nemaz nav jābrauc uz lielāko šmakovkas muzeju Daugavpilī.
PĒCVĀRDS
Piecu dienu laikā nesanāca apskatīt visas gribētās vietas, bet kā raksta sākumā rakstīju, nebiju strikti saplānojusi mūsu mazā ceļojuma grafiku. Bieži plāni mainījās, jo kādā vietā uzturējāmies ilgāk. Kopumā, Latgales īsto garšu vislabāk sajutu ne lielajās pilsētās, bet tieši mazos miestiņos, piesēžot un aprunājoties ar vietējiem pie vietējā veikala, izstaigājot dabas takas un atpūšoties pie ezeriem. Šis raksts ir tikai un vienīgi mans skatījums uz Latgali 🙂
Vairāk bildes skaties mūsu Instagram un Facebook profilos:
Instagram: @marence.skincare
Facebook: Marence Skincare
Lai skaista un piedzīvojumiem bagāta vasara!
Bloga raksta tapšanā ieskatījos tādās vietnēs kā:
https://www.ludza.lv/
https://www.latvia.travel/lv
https://vilaka.lv/
https://www.daba.gov.lv/lv/raznas-nacionalais-parks
https://www.visitdaugavpils.lv/
Atbildēt